GOVERNU NO PARSEIRU SOSIALIZA PROJETU GEF IHA BACIA HIDROGRÁFIKA DASIDARA BAUCAU-LAUTÉM.

27 August 2026

BAUCAU, 25 Agostu 2026 – Governu Timor-Leste liu husi Diresaun Nasionál Alterasaun Klimátika, Ministériu Turizmu no Ambiente, hamutuk ho World Vision Timor-Leste no nia konsórsiu, hahú sosializa Projetu GEF ba komunidade no autoridade iha Bacia Hidrográfika Dasidara ne’ebé kobre Munisípiu Baucau no Lautém.

Atividade Sosializasaun no Konsultasaun ne’e ofisialmente loke husi Sekretáriu Munisipál PIDI Munisípiu Baucau Sr. Eduardo Filipe Ximenes, iha loron Sesta, 22/08/26, iha Salaun Costa Motor, Tirilolo Baucau.

Iha nia diskursu, Sekretáriu Munisipál PIDI hato’o agradese ba Governu Timor-Leste no ba parseiru sira ne’ebé apoiu implementasaun projetu ho títulu: _“Adapting to Climate Change and Enabling Sustainable Land Management through Productive Rural Communities in Timor-Leste”.

Projetu ne’e hetan apoiu fundus hosi Global Environment Facility – GEF no implementa hamutuk ho World Vision Timor-Leste no nia konsórsiu: Fundasaun Carbon Offset Timor – F-COTI, Grupo – Sistema Informasaun Jeográfika – G-SIG, no Fundasaun Hafoun Timor-Lorosa’e – FHTL, inklui ONG nasionál Haburas.

Tuir Sr. Eduardo, projetu ida-ne’e nia objetivu prinsipál mak atu hametin jestaun bacia hidrográfika ne’ebé resiliente no sustentável ba mudansa klimátika. Liuhosi dezenvolvimentu Planu Dezenvolvimentu Integradu Bacia Hidrográfika Resiliente ba Klima, projetu ne’e sei kontribui atu responde ba risku klimátiku sira, degradasaun ambientál no vulnerabilidade komunidade sira iha Bacia Hidrográfika Dasidara.

Bacia Hidrográfika Dasidara kobre área iha munisípiu rua, mak Baucau no Lautém, ho target iha *suku 10* mak: Defawasi, Lavateri, Uacala, Atelari, Saelari, Sagadate, Euquisi, Ililai, Afabubu no Wairoque.

Atividade ne’e partisipa mós husi Diretór Jerál Ambiente, Reprezentante Diretór Jerál Ordenamentu Teritóriu, Diretór Nasionál Alterasaun Klimátika, Prezidente Autoridade Munisípiu Lautém, Administrador Postu Administrativu Baguia, Laga, Luro no Lautém, Diretór Servisu Munisipál sira, no Xefe Suku sira husi área alvu.

Iha oportunidade ne’e, Sekretáriu Munisipál husu ba Administradór Postu Administrativu sira, Xefe Suku sira no diresaun munisipál relevante sira atu kontinua hametin servisu hamutuk no kolaborasaun.

_”Kooperasaun ida-ne’e importante tebes atu garante implementasaun projetu bele la’o ho efetivu no susesu tuir planu ne’ebé estabelese ona,”_ nia hateten.

Nia subliña tan katak tanba mudansa klimátika mak dezafiu global ida ne’ebé afeta ita hotu, presiza duni kompromisu no partisipasaun hosi parte hotu-hotu atu proteje ambiente, aumenta seguransa bee, no promove dezenvolvimentu sustentável ba komunidade sira iha munisípiu rua ne’e.

Projetu GEF ne’e sei serbisu hamutuk mós ho *Servisu Munisipál Água, Saneamentu no Ambiente – SMASA*, governu munisípiu sira, no organizasaun sosiedade sivíl sira atu promove aprosimasaun integradu kona-ba seguransa bee, jestaun rekursu naturál no resilénsia komunidade hasoru impaktu mudansa klimátika.

Media Gabinete PAM Baucau

𝐁𝐚𝐮𝐜𝐚𝐮: 𝐊𝐢𝐧𝐭𝐚, 13 𝐀𝐠𝐨𝐬𝐭𝐮 2026-

Reprezentante Exelénsia PAM Baucau, Sekretariu Munisipál PIDI, Sr. Eduardo Filipe Ximenes, akompaña husi asesor Juridico abertura enkontru Plano Rede Pre-Eskolar iha salaun WEWE-Administrasaun Munisipál Baucau.

Objetivu husi enkontru ne’e atu hametin koordenasaun entre governu lokál no governu sentrál liu-liu iha dezenvolvimentu ba espansaun pre-eskolar, edukasaun pre-eskolar mak hanesan fundasaun importante ba dezenvolvimentu labarik nian no ba preparasaun ba sira-nia aprendizajen molok ba iha ensinu báziku. Ho objetivu atu asegura labarik hotu-hotu inklui sira ne’ebé maka moris iha área rurál hodi bele hahu sira-nia aprendijazen kualidade no inkluzivu.

Enkontru ne’e partisipa husi Diretór Gerál-EPEBR, Ekipa husi DNEPE, HANDS no JU’s, Sekretaria Asuntu Sosiais, Diretór Edukasaun Baucau, inklui mos Inspektores eskolar no Superintendente Edukasaun munisipál Baucau.

#Média

#GAT PAM BAUCAU 2026

𝐁𝐚𝐮𝐜𝐚𝐮:𝐊𝐢𝐧𝐭𝐚 12, Marsu 2026-

Exelénsia Prezidente Autoridade Munisipál Baucau, 𝐃𝐫𝐚. 𝐕𝐞𝐧𝐞𝐫𝐚𝐧𝐝𝐚 𝐄. 𝐌. 𝐋𝐞𝐦𝐨𝐬 𝐌𝐚𝐫𝐭𝐢𝐧𝐬, nu’udar Prezidente Konsellu Konsultivu Munisipál Baucau konvoka enkontru Extra-ordinariu ho Membru Konsultivu Munisipál relasiona ho vizita husi Sua-Exelensia Primeiru Ministru IX Governu Konstitusionál Kay Rala Xanana Gusmão, ne’ebé markadu ba tersa-feira, loron 17 Marsu tinan 2026, ho objetivu prinsipal maka atu haree besik liu ba rezultadu kondisaun mínima iha faze desentralizasaun administrativa institusionál molok hakat ba poder lokál.

Reuniaun Extra-ordinariu ho Membru Konsellu Konsultivu Munisipál, 12 Marsu 2026

 Ordem traballu iha Reuniaun Konsellu Konsultivu Munisipál mak:

  • Aprezentasaun matéria hirak ne’ebé sei aprezenta iha vizita Sua Exelensia Primeiru Ministru no governu Central ninian,
  • Posse ba Membru dezignadu ne’ebé indentidade konfirmadu.

Membru ne’ebé simu posse hodi hola parte iha Konsellu Konsultivu Munisipál Baucau hanesan 1. Silvestre Ximenes 2. Evaresto António Ximenes 3. Mónica Auxilia Belo 4. Manuel de C. Marques 5. Roberto C. da Costa 6. Syamsul Bahri Ribeiro 7. Agostinho Correia.

Exelénsia Prezidente Autoridade Munisipál Baucau, Dra. Veneranda E. M. Lemos Martins hanesan mos Prezidente Konsellu Konsultivu Baucau hateten Konsellu ida ne’e importante no ohin loron fó tan tomada posse ba entidades nain 7 hodi kompleta Membru Konsellu Konsultivu sira.

Tanba konsellu ida ne’e mais alto iha Munisípiu atu halo apresiasaun ba planu no programa hotu no halo aprovasaun ba Ita-nia planu programa ka atividade saida deit mak halo iha Munisípiu hodi benefisia povu ka komunidade iha Baucau.

Husu Membru Konsellu Konsultivu Munisipál sira atu kumpri regras no instruisaun leituramentu sira hotu ne’ebé mak iha.ra atu kumpri regras no instruisaun leituramentu sira hotu ne’ebé mak iha.

#Média

#GATPAMBAUCAU2026

𝐁𝐚𝐮𝐜𝐚𝐮: 𝐓𝐞𝐫𝐬𝐚, 24-02-2026-

Exelénsia Prezidente Autoridade Munisipál Baucau, 𝐃𝐫𝐚. 𝐕𝐞𝐧𝐞𝐫𝐚𝐧𝐝𝐚 𝐄. 𝐌. 𝐋𝐞𝐦𝐨𝐬 𝐌𝐚𝐫𝐭𝐢𝐧𝐬, nu’udar Prezedente Konsellu koordensaun Munisipál (𝐂𝐂𝐌 , 𝐒𝐢𝐠𝐥𝐚 𝐏𝐨𝐫𝐭𝐮𝐠𝐞𝐬) lidera enkontru ordinariu ho Membru Konsellu Koordenasaun Munisipal, iha Salaun Apuramentu Munisípiu Baucau.

Membru Konsellu Koordenasaun Munisipál kompostu husi Sekretáriu Munisipál na’in tolu, Administradór Postu Administrativu na’in Ualu, Diretóres Servisu Munisipais, Diretores Delegasaun Territoriál inklui Autoridade Komunitária balun. Reuniaun Konsellu Koordenasaun Munisipál koalia kona-ba dezenvolvimentu no programa iha Munisipiu Baucau ho nia ordem traballu mak hanesan;

  • Apresenta Lista Rejistu Patromoniu Lojistiku (Bens moveis no imoveis),
  • Apresenta planu Munisipál ba formasaun Rekursu humanu,
  • Apresenta sumáriu planu estratejiku Desenvolvimentu Munisipál Baucau,
  • Apresentasaun Lista Prioridade PNDS 2026/2027,
  • Apresentasaun dadus eleitoral.

Molok tama ba apresentasaun Exelénsia Prezidente Autoridade Munisipal Baucau, hanesnan mos Prezidente CCM Baucau, husu membru konsellu sira atu servisu hamutuk hala’o kna’ar ho didiak ho responsabilidade atu servisu ba progressu dezenvolvimentu sustentavél iha munisípiu hodi lori benefisiu ba komunidade sira.

“𝑨𝒕𝒖 𝒅𝒆𝒉𝒂𝒏 𝒍𝒂’𝒐𝒔 𝒅𝒆’𝒊𝒕 𝒃𝒂 𝒑𝒓𝒐𝒈𝒓𝒂𝒎𝒂 𝒈𝒐𝒗𝒆𝒓𝒏𝒖 𝒏𝒊𝒂𝒏 𝒉𝒐𝒅𝒊 𝒉𝒂𝒌𝒂𝒓𝒂𝒌 𝒆𝒔𝒕𝒂𝒃𝒆𝒍𝒆𝒔𝒆 𝒅𝒆𝒔𝒆𝒏𝒕𝒓𝒂𝒍𝒊𝒛𝒂𝒔𝒂𝒖𝒏 𝒑𝒐𝒅𝒆𝒓 𝒍𝒐𝒌𝒂𝒍 𝒉𝒐𝒅𝒊 𝒍𝒐𝒓𝒊 𝒂𝒅𝒎𝒊𝒏𝒊𝒔𝒕𝒓𝒂𝒔𝒂𝒖𝒏 𝒉𝒂𝒌𝒃𝒆𝒔𝒊𝒌 𝒍𝒊𝒖 𝒃𝒂 𝒑𝒐𝒗𝒖, 𝒏𝒆’𝒆 𝒍𝒂’𝒐𝒔 𝒓𝒆𝒔𝒑𝒐𝒏𝒔𝒂𝒃𝒊𝒍𝒊𝒅𝒂𝒅𝒆 𝒆𝒎𝒂 𝒊𝒅𝒂 𝒏𝒊𝒂𝒏 𝒅𝒆’𝒊𝒕. 𝑴𝒂𝒊𝒃𝒆́, 𝒓𝒆𝒔𝒑𝒐𝒏𝒔𝒂𝒃𝒊𝒍𝒊𝒅𝒂𝒅𝒆 𝒊𝒕𝒂 𝒉𝒐𝒕𝒖 𝒏𝒊𝒏𝒊𝒂𝒏,” dehan Prezidente CCM Baucau.

Prezidente CCM hatutan, aliende ne’e Autoridade fó oportunidade ba Delegasaun Territoriál sira atu halo mos apresentasaun iha konsellu koordensaun Munispál nia oin hodi hetan apresisaun husi membrus sira hotu.

Tanba ne’e Autoridade mos kria Ambiente ida atu Delegasaun teritoriál sira labele sente katak ninia responsabilidade ba de’it Governu sentral, maibé sira mos hola parte iha prosesu administrasaun ninian iha munisípiu, katak konsellu ida ne’e sei loke mos oportunidade ba Delegasaun Teritoriál sira atu hato’o sira nian programa, sira nia atinjimentu no hato’o mos sira nia konstansiamentu iha prosesu administrasaun no prosesu atendementu públiku.

Média

GATPAMBAUCAU2026

Baucau: 14/11/2024 Reprezentante PAM, II Sekretariu Planeamentu Dezenvolvimentu Integradu Sr. Eduardo Filipe Ximenes halo abertura workshop sensibilizasaun politika desentralizasaun no poder lokal ba feto partidu politiku  no feto potensial iha Munisipiu Baucau hodi ativu iha prosesu preparasaun ba estabelesementu orgaun Munisipál liu-husi eleisaun Munisipiu ne’ebé sei akontese  iha tinan oin .

Objetivu husi atividade  ne’e atu partilha informasaun adekuada ba feto maluk sira hodi hatene no kompriende ho didiak kona-ba sistema no karakter eleisaun Munisipal no sistema politika desentralizasaun.

Tuir reprezentante  Prezidente Autoridade Munisipál Baucau, II Sekretariu Munisipál PIDI,  Sr. Eduardo Filipe Ximenes hateten: agradese ba fundasaun CAUCUS  bele impodera no fahe informasaun relativamente ba feto sira bainhira  feto sira atu partisipa iha vida politika, liu-liu iha nivél Munisipál.

#Remata

#Média PAM Baucau-2024

Baucau: Bazeia ba despaxu nú. 49/M-MAE/V/2024, 31 maiu, kona-ba constituição de Catorze Comissões locais para a visita de sua Santidade o papa a Timor-Leste dos seus membros. Maka Autoridade Munisipal Baucau hamutuk ho parte relevante sira hotu harii Estrutrua Komisaun Organizadora (KO) ba vizitasaun sua Santidade. Reuniaun ne’e realiza iha salaun apuramentu Munisipal, loron segunda-feira, 01/07/2024.
Liuhusi reuniaun ne’e lidera husi Prezidente Autoridade Munisipal Baucau Dra. Veneranda E. M. Lemos Martins, hamutuk estrutura ba komisaun organizadora, deskute kona-ba preparasaun vizita sua santidade Papa Franciso iha Timor-Leste, tanba ne’e iha reuniaun ne’e oinsa atu prepara peregrinus husi Postu-Administrativu 6, ne’ebé sei dezloka ba Dili hodi simu bensaun direta husi Sua Santidade Papa Francisco. Tanba ne’e pereginus ne’ebé sei hala’o viajen ba Dili tenki registu hamutuk 50 mil.
Iha reuniuan ne’e partisipa husi Estrutura Autoridade Munisipal, Komadante PNTL Munisipiu Baucau, Komadante F.FDTL, Veteranu/a, Padre, Madre, AEMTL, Administrador Postu Administrativu 6, delegasaun territorial no funsionariu sira.
# Remata
#Média PAM Baucau-2024

Quelicai, 21 de Agosto 2023

JOGU KOMUNITÁRIO POSTO ADMINISTRATIVO QUELICAI

Administrasaun Postu Adminístrativu Quelicai realiza Jogu Komunitária husi fulan Agosto – Novembero 2023. Objetivu husi Jogu Komunitária neé atu komemora loron Nasionál 28 Novembro 2023 ba dala 48. Antes hahú Jogu Komunitária refere, Administrasaun Posto Administrativu konvida Xefe Suku, Juventude Suku & Offisial ida husi suku-suku ida-idak marka prezensa iha Sede Administrasaun Posto hodi establese Komisaun Organizadora ba realizasaun Jogu Komunitáriu neé. Modalidade desportu iha Jogu Komunitáriu ne’e mak hanesan Volly Ball ba Feto & Mane, no Futeball ba Mane.

Depoizde establese Komisaun Organizadora, ekipa hahu loke rejistrasaun ba Partisipantes ba Jogu Komunitariu ne’ebé naturalmente Suku 15 ne’ebe eziste iha Posto Quelicai. Suku sira neébe rejistradu mai ho vontade kulminante ida katak liu-husi Jogu ida-ne’e mak bele hametin, valoriza no dignifika unidade, fraternidade entre Quelicai oan sira hotu.

Tuir oráriu jogu neébe define husi Komisaun Organizadora, Jogu komunitária ne’e sei haláo deit iha loron Kuarta-feira & Sabado, no sei termina iha loron 26 fulan Novembru tinan 2023. Komisaun Organizadora sei fó Premio simples tuir kbiít Komisaun Organizadora, tuir grau klasifikasaun.

Fundus principal ba Jogu Komunitáriu neé mai-husi SE. Prezidente Autoridade Munisípiu Baucau.

Moto ba Jogu Komunitariu ida-neé mak: “Quelicai ida ba Quelicai Oan Tomak.”

 

Ba informasaun liu-tan, favor kontaktu Sr. Francisco Matias Gusmão “Junior”, Númeru Telemové: +670 77667371.

Baucau, 29 Setembru 2023

Formador husi IT – MAE & IT UNDP fornese trenimentu ba Treinadores Munisipal iha Munisipiu Baucau, halao durante loron rua hahu husi 28 – 29 Setembru 2023. Partisipantes treinamentu nee mai-husi Pontu Fokal Lina sektorais sira no Posto Administrativu 6.

Pontu Fokal Munisipiu

Press Release:

22 Agosto 2023

REPREZENTANTE BO’OT HUSI WFP VIZITA TIMOR-LESTE HODI HAMETIN SERVISU HAMUTUK KONA-BA SIGURANSA AI-HAN NO NUTRISAUN

Dili, – Ho kontextu folin ai-han aumenta, mudansa klimatiku   no situasaun ekonomia nebe ameasadu, Sr. Stanlake Samkange, nudar Diretor Husi Unidade  Estratejia Parceria ,to’o  ohin loron iha Timor-Leste ho missaun  durante loron 4  hodi hametin  servisu hamutuk entre Programa Mundial Aihan ho governo Timor-Leste  nomos ho parseiru  dezenvolvimentu  importante sira seluk  kona ba seguransa alimentar no nutrisaun.

Durate vizita Sr. Stanlake  sei halo diskusaun oinsa seguransa-ai-han no nutrisaun bele rezolve liu husi investimentu hamutuk iha agrikultura no jestaun be’e , kadeia valor nebe sensivel ba nutrisaun no dezenvolvimentu kapital humanu. Nia sei hasoru malu  Nai Ulun nasaun nian nebe halo advokasia  ba  seguransa ai-han no nutrisaun, inklui  ho S.E Presidente Republika Timor-Leste Sr. Dr. Ramos Horta no S.E Vice- Primeiro Ministro  Sr. Eng. Mariano Assanami Lopes .

Hanesan parte husi misaun nian, Sr. Stanlake sei haree ba progressu iha munisípiu Baucau kona-ba produsaun fos  fortifikadu ne’ebé WFP apoiu no benefísiu husi ligasaun entre investimentu iha agrikultura ho edukasaun liu husi programa  governo nian iha merenda escolar ne’ebé WFP apoiu ho fundu husi Agénsia Kooperasaun Internasional Koreana. Nia sei akompanha  husi representante husi Ministériu Agrikultura, Pekuária, Peska no Floresta, no Banco Dezenvolvimentu Ázia

“WFP iha  kompromisu atu apoiu misaun Governu Timor-Leste nian hodi dezenvolve kapital humanu   no hodi hakotu hamalaha no malnutrisaun .  Investimentu kiik  iha produsaun ai-han  lokal no ai-han  saudável hanesan esensiál ba dezenvolvimentu kapital humanu no asegura kresimentu ekonómiku inkluzivu no prosperidade,” Sr. Samkange hateten  wainhira nia to’o iha Timor-Leste

WFP hahu servisu  iha Timor-Leste husi tinan 1999. WFP servisu hamutuk ho komunidade no Governu atu hametin programa sira ne’ebé  existe ona  no   hodi  preenshe  lakuna programatika sira ne’ebé enderesa  kona-ba dispoñibilidade, asesu, no  asessibilidade ba diversu  no ai-han nutritiva. PAM foin lalais reviza ona Planu Estratejiku ba Timor-Leste ho aprosimasaun dupla atu nune’e bele hadian sistema ai-han no nia kontribuisaun  ba seguransa ai-han liu  husi uza   pratika sira nebe matenek nebe bele adapta ho klima, evidensia bazea ba aproximasaun sensivel ho nutrisaun.

#                           #                           #

Programa Mundial ba Ai-Han husi  Nasoins Unidas  nudar  organizasaun humanitária boot ida iha mundu ne’ebé salva vida iha situasaun emerjénsia no uza asisténsia ai-han  atu hari dalan ba dame, estabilidade, no prosperidade ba ema sira nebe rekupera  husi konflitu, dezastre no impaktu mudansa klímátika nian.

Acompanha ami iha Twitter@wfp_media

Ba informasaun liu tan, favor kontaktu antonia.suryany@wfp.org Ofisial Ligasaun ba Governu +670 78362794

Imogen Wilson, Ofisial Communications nian  +670 77964914

Baucau, 23 Dezembru 2022, MAE serbisu hamutuk ho Parseiro Dezenvolvimentu Programa Nasoens Unidas ba Dezenvolvimentu (PNUD) realiza formasaun Portal Munisipal iha Autoridade Municipal Baucau durante loron rua hahú 22-23 Dezembro 2022.

Objetivu husi formasaun ida ne’e atu kapasita pontu fokal husi Servisu Municipal ne’ebe iha interligadu ho indikadores hitu ne’ebe introduz iha portal municipal.

© 2026 Autoridade Municipal de Baucau